I daļa

Senie jūdi nenodarbojās ar astronomiju zinātniskā veidā, pat to laiku vārda “zinātnisks” nozīmē, viņiem bija riebums pret to. Vienīgie pētījumi, kurus veica – un tas tikai pēc Babilonas trimdas –, bija mēness fāžu pētīšana, it īpaši sakarā ar mēness parādīšanos pēc jaunā mēness, lai noteiktu Pashas datumu. Tomēr viņiem bija kaut kāds priekšstats par pasaules uzbūvi sakarā ar informāciju, saņemtu no citām tautām, kas nodarbojās ar astronomiju – vai drīzāk astroloģiju. Šie uzskati tika atspoguļoti Vecās Derības grāmatās un ietekmēja jūdu domāšanu daudzus gadsimtus.

Svēto Rakstu pamatteksts, kas stāsta par visuma uzbūvi, ir Radīšanas grāmatas (1. Mozus) pirmā nodaļa, kas runā par to, ka Dievs radīja pasauli sešās dienās. Citi Svēto Rakstu teksti tikai dod mājienu par to laiku astronomiskajiem uzskatiem, bieži lietojot metaforas, dzejiskus salīdzinājumus, tā ka mūsdienās ir grūti atšķirt patiesus uzskatus no metaforām.

Visumu veido debess, kas izrotāta ar zvaigznēm, kas vienlaikus ir kājsoliņš Dieva pēdām, kā arī Zeme, kas novietota visuma centrā. Zeme ir apaļa kā vairogs, tai apkārt ir ūdens, un viss ir noslēgts ar apvārsni. Zemes centrā atrodas Jeruzaleme ar Dieva svētnīcu. Zeme balstās uz stipriem pamatiem četru stabu veidā. Virs zemes ir izstiepts debess jums, kas veidots no smalkās matērijas, caurspīdīgas, bet cietas it kā metāla spogulis. Virs tā ir ūdeņi, kas lietus laikā aprasina zemi. Debess jumā ir novietoti debesu ķermeni, tas ir, zvaigznes, Saule un Mēness. To svarīgākā loma ir izrotāt debesis, līdzīgi augiem, kas rotā zemi. Lielākais gaismeklis, tas ir, Saule, apgaismo zemi dienā, bet mazākie, tas ir, Mēness un zvaigznes, spīd naktī. To uzdevums ir arī atdalīt gaismu no tumsas jeb dienu no nakts. Kā gaismu, tā tumsu uzskatīja par smalko matēriju, kura, pateicoties Saulei, bet pirmām kārtām – Dieva darbībai, tika sadalīta gaismā, kas aptver Zemi dienā, un tumsā, kas valda naktī, bet to apslapē nakts gaismekļi. Visiem debesu ķermeņiem ir arī uzdevums noteikt dienas, gadalaikus un gadus. No zvaigznājiem bija zināms Orions un Hiādas, tad Vēršu dzinējs, Venēra kā rīta zvaigzne, kuru sauca ‘Lucifers’, kādas maz zināmas zvaigznes Los un Nebo, ka arī Saturns, ko sauca ‘Negal’. Protams, jūdi neatšķīra zvaigznes no planētām, toties vienmēr šos ķermeņus saistīja ar dēmoniem, pagānu elkiem un to kultu. Tieši tāpēc debesu pētījumi tika uzskatīti par bezdievību. Tāpat arī neviens zinātniski neskaidroja pasaules uzbūves aprakstu, kas sniegts Svētajos Rakstos, jo bija pieņemts, ka Svētajās grāmatās Dievs teica pilnu patiesību, kaut gan varbūt paslēptā veidā, tā ka patiesības meklēšana citos avotos būtu bezdievība vai vismaz laika izniekošana. Vienīgi autoram, kuru sauc par Koheletu, bija drosme skatīties uz pasauli ar dabaszinātnieka acīm un brīnīties par tās gudrību un noslēpumainību, bet arī viņš šādu zinātkāri uzskatīja par tukšību un dzīšanos pakaļ vējam.

Šo visuma aprakstu var padziļināt uz ēģiptiešu, kaldejiešu, babiloniešu un pat šumeru avotu bāzes, jo šīs kultūras ietekmēja jūdus. Šumeru mācība ir maz zināma, un nav iespējams izveidot skaidru priekšstatu par to, tomēr šķiet, ka viņu zināšanas bija daudz pārākas nekā citu. Ēģiptiešiem zeme bija plakana, apkārt bija okeāna ūdeņi, ūdeņu galos bija kalni – četros pasaules stūros īpaši augstie, jo tie bija balsti debess jumam, uz kura karājās zvaigznes. Kaldejieši bija pārliecināti, ka ārpus ūdeņiem, kas ir apkārt zemei, ir augsta siena, kas iziet no ūdeņiem un pietur debess jumu un ūdeņus virs tā. Tā kā šie ūdeņi ir ļoti smagi, debess jums attiecīgi ir stiprs, metālisks.

Ēģiptieši veica sistemātiskus debess pētījumus praktiskiem nolūkiem. Viņiem bija pat astronomiskas tabulas pētījumu atvieglošanai. Viņi dalīja zodiaku zvaigznājos, kas attēlo lauvu, krokodilu, bulli un cilvēkus. Līdzīgi arī kaldejieši grupēja zvaigznes loka, zivju, skorpiona, buļļa un lauvas zvaigznājos. Abu sistēmu salīdzināšana un to pielāgošana grieķu nosaukumiem būtu ļoti interesanta, tomēr mūsu zināšanas par šīm lietām ir pārāk vājas, lai varētu jēdzīgi secināt par šo sistēmu savstarpējo saistību. Varam pieņemt, ka to laiku astronomu zināšanas bija daudz lielākas nekā ir vispārīgi zināms. Tas īpaši attiecas uz šumeriem. Mūsu zināšanas šajā jomā ir ļoti mazas.

Pasaules modelis saskaņā ar Bībeles jēdzieniem