|
Varētu būt tā:
Tēvs O. apmeklēja psihiatrisko slimnīcu un vaicāja direktoram: „Kā jūs uzzināt vai klientu jāhospitalizē?”
Direktors atbildēja: „Tas ir ļoti vienkārši. Piepildām vannu ar ūdeni un klientam dodam karoti, glāzi un spaini, lūdzot viņam iztukšot vannu”.
„Ā, saprotu” – teica tēvs O. - „Normāls cilvēks loģiski izmantotu vispirms spaini, pēc tam glāzi un tad karoti.”
Direktors atbildēja: „Nē. Normāls cilvēks izvilktu korķi no vannas. Jūs gribat gultiņu pie loga vai pie durvīm?”
Tomēr par laimi tas nepiepildījās, jo jau satiku Normālo cilvēku un viņš man kaut ko pastāstīja.
****************************
Daudz ir iemeslu, kāpēc palūdzu izveidot šo interneta vietni – nosaukšu divus. Viens no tiem ir tāds, ka šie ierakstītie vārdi
“kaut kur internetā” pastāvēs, kaut vai kā kopija, un kāds to “nokopēs” savā datu pārnesējā jeb prātā. Otrs ir tas, ka pamanīju divas,
manuprāt, interesantas lietas sakarā ar latviešu valodu.
Pirmā ir šāda: latviešu valoda ir specifiska - svešvārdus ar burtu “o” vienmēr izrunājam kā patskani “o”, bet ir viens izņēmums
(vismaz kā man ir zināms) – tas ir vārds “Toms”, kurš ir savējais, un ceru, ka Akvīnas Toma mācība arī būs savējā, vismaz kādam no mums.
Otrā ir sekojoša: latviešu valodas apmācībā ir “Ābece” - man uzreiz iedegas “dzeltenā gaisma” - kāpēc šī vārda sākumā ir burts “Ā” nevis “A”?
Manuprāt, kaut kas ir “slēpts” pirms “Ā” - protams, tas ir tikai pieņēmums, bet pagaidām neviens man nav spējis saprātīgi šo lietu paskaidrot.
Sadaļas “Ievads” un “Degošā lāpa” ir paredzētas, lai atvērtu prātu. Aicinu vienkārši pacietīgi lasīt un/vai ieklausīties
(jā - centīšos visu ierakstīt arī audio veidā). Pēc šo sadaļu apgūšanas (vienmēr vari vēlreiz pārlasīt/paklausīties) - laipni aicinu tālākajam ceļam.
Varbūt jau pamanīji, ka es jau veselas divas reizes paspēju uzrakstīt “manuprāt” - ja Tev tas ir nepieņemami, tad vai nu, kā sakām, “liecies mierā” vai arī varbūt pamēģini mazdrusciņ padomāt.
Katram no mums par dažādām lietām ir savas izpratnes spējas, es gandrīz neko nesaprotu, piemēram, par metināšanu, – bet ir lietas, kas ir manā nozarē. Ja vēlies, tad aicinu piedzīvojumā.
Sv. Akvīnas Toma svētkos 2017 |
Oskars OP |
|
P.S. Toma tekstus, Baznīcas dokumentus vai kaut ko neparastu tulkoju es (vismaz pagaidām), bet ir vairāki cilvēki, kas palīdzēja un joprojām palīdz rakstīt
“skaidrāk” - par ko no sirds Ļoti pateicos (it īpaši lūgšanas veidā).
Jau kādu laiku gatavoju materiālus šai lapai (ceru, ka dominikāņu laji vai RARZI studenti lasot atcerēsies daudzas lekcijas), un beidzot Kāds to izveidoja
(un Milzīgi pateicos par palīdzību, arī tiem, kas “aizmugurē”), jo katram no mums ir vajadzīgs nemitīgi atjaunoties sava domāšanā.
* Pirms vairākiem gadiem lasīju, manuprāt, skaistu un pamācošu pasaciņu:
“Kādreiz dzīvoja kāds cilvēks, kurš kādudien saprata, ka ir atradis zāles pret cilvēku nelaimēm, kas saistītas ar šo pasauli, un nolēma par to visiem pastāstīt.
Viņš aizgāja uz kādu parku, uzkāpa kādā paaugstinājumā un sāka sludināt visiem labo vēsti. Uzreiz sapulcējās daudz cilvēku un visi aizrautām sirdīm klausījās un
bija sajūsmā par viņa mācību. Viņš nolēma, ka katru dienu nāks un centīsies šiem cilvēkiem palīdzēt. Sākotnēji cilvēku patiešām bija daudz, bet ar laiku viņu palika arvien mazāk,
jo daudziem sāka kļūt arvien mazāk aizraujoši - daudzi gribēja jaunumus. Pienāca arī diena, kad neviens vairs neatnāca klausīties. Bet šis cilvēks uzticīgi katru dienu uzstājās un
stāstīja, un stāstīja. Kādudien, kad šis cilvēks runāja, piegāja pie viņa kāds puika, un parāvis viņam piedurkni, pajautāja: Kāpēc jūs te stāvat un kaut ko stāstāt? Taču neviens jūs neklausa!
Tad šis vīrs atbildēja: Redzi, dēliņ, - kādreiz stāstīju, jo gribēju mainīt pasauli, bet tagad stāstu, lai pasaule nemainītu mani.”
P.P.S.* Šī ir pasaciņa, bet daudz nopietnāks teksts par šo tēmu ir atrodams šeit.
|