Vispirms tomēr gribu tev pieminēt, lai sarunās ar neticīgajiem par ticības lietām, tu nekad netiektos pēc tā, lai ticību pierādītu ar neapgāžamajiem pieradījumiem. Šādā pieeja mazinātu ticības cēlumu, kura taču pārsniedz ne tikai cilvēku, bet pat eņģeļu prātus. Mēs ticam, jo pats Dievs mums to ir atklājis. Tāpēc ka tas, kas nāk no Visaugstākās Patiesības nevar būt nepatiess, tātad nav nekādu neapgāžamu argumentu, kas varētu atcelt to, ka ticība nav meli. Tā, kā mūsu ticību nav iespējams pierādīt ar neapgāžamajiem pierādījumiem, jo ticība pārsniedz cilvēka prātu, tad – ņemot vērā ticības patiesumu – nav iespējams neapgāžams pierādījums, kas pierādītu ticības nepatiesumu.

Tāpēc kristietim, kas diskutē par ticības lietām, nav jātiecas pēc tā, lai ticību pierādītu, bet to aizstāvētu. Tieši tāpēc svētīgais Pēteris nesaka: “esiet gatavi veikt pierādījumu”, bet gan: “aizstāvēties”, tā, lai prātošanas ceļā mēs parādītu, ka tas ko atzīst katoliskā ticība nav maldi.