Pāvesta Franciska sprediķis
Dominikāņu ordeņa 800 pastāvēšanas gadu jubilejas noslēguma Svētajā Misē
(Sv. Jāņa bazilika Laterānā [pāvesta katedrāle], 21.01.2017.)
Dieva vārds šodien mums stāda priekšā divus pretrunīgus cilvēces scenārijus: no vienas puses, pasaulīgas ziņkārības “karnevālu” un, no otras puses,
Tēva slavēšanu caur labiem darbiem. Bet mūsu dzīve notiek starp šiem diviem scenārijiem. Patiesi, tie eksistē katrā laikā, kā parāda svētā Pāvila vārdi
Timotejam (sal. 2 Tim 4,1-5), kā arī svētais Dominiks un viņa pirmie brāļi, kuri dzīvoja starp šiem diviem scenārijiem pirms 800 gadiem.
Pāvils brīdina Timoteju, ka viņam jāsludina Labā vēsts cilvēkiem, kuri vienmēr meklē jaunus “skolotājus”, “mītus/pasakas”, visādas mācības un ideoloģijas... –
“Prurientes auribus” [‘kas glaimos dzirdei’] (2 Tim 4,3). Tas ir pasaulīgās ziņkārības “karnevāls”, mānīšanas [pavedināšanas] karnevāls. Tāpēc Apustulis pamāca savu
mācekli stingros vārdos – “uzstājies”, “pārliecini, norāj”, “pamāci” un tad “esi nomodā”, “uzņemies grūtības”. (2 Tim 4,2.5)
Interesanti ir redzēt, ka jau tad, pirms diviem tūkstošiem gadu, Evaņģēlija Apustuļi stājās priekšā šim scenārijam, kas mūsdienās, subjektīvistiskā
relatīvisma aizmānīts, ticis attīstīts un izplatīts visā pasaulē. Tendence meklēt jaunumus, kas ir atbilstoša cilvēkam, atrod ideālo vidi ilūziju [māņu] sabiedrībā,
patērētāju sabiedrībā, kurā vecas lietas tiek atjaunotas, bet svarīgi ir padarīt tās par jaunām, atraktīvām, pievilcīgām. Patiesība arī ir falsificēta. Mēs dzīvojam
tā saucamajā “plūstošā sabiedrībā”, kurā nav pastāvīgu punktu, kura ir izsista no līdzsvara, kurai ir atņemtas pastāvīgas un solīdas atsauces [atbalsta punkti],
kultūrā, kurā viss ir pārejošs, kurā patērē un izmet.
Skaidri pasvītrosim, ka pretējo pasaulīgajam “karnevālam” atrodam Jēzus vārdos, kurus dzirdējām: “Slavēt jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mt 5,16) Bet kā
var pāriet no šīs šķietami svētku noskaņā pavadītās paviršības līdz slavēšanai? Tas ir īstenojams, pateicoties to cilvēku labajiem darbiem, kuri, kļūstot par
Jēzus mācekļiem, kļūst par “sāli” un “gaismu”. Jēzus saka: “Jūsu gaisma lai spīd ļaužu priekšā tā, ka tie redzētu jūsu labos darbus un slavētu jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mt 5,16)
Vakardienas un šodienas “karnevāla” vidū šī ir Jēzus un Baznīcas atbilde, tas ir solīds balsts šīs “plūstošās” vides vidū: labus darbus varam darīt pateicoties
Kristum un Viņa Svētajam Garam, [darbus] kas dara, ka sirdī dzimst pateicība Dievam Tēvam, slavēšana vai vismaz jautājums: “kāpēc?”, “kāpēc šī persona rīkojas [uzvedas]
tādā veidā?”, kas ir pasaules nemiers Evaņģēlija liecības priekšā.
Tomēr, lai notiktu šī “trīce”, sāls nedrīkst zaudēt savu spēku [garšu] un gaisma nedrīkst būt paslēpta [nedrīkst slēpties] (sal. Mt 5,13-15). Jēzus ļoti
skaidri teica: ja sāls zaudē spēku, tā vairs neder nekam. Bēda sālij, kas zaudē savu spēku! Bēda Baznīcai, kas zaudē savu spēku! Uzmanies no priesteriem, konsekrētām
personām, no kongregācijām [ordeņiem], kas zaudē savu spēku!
Šodien atdodam Tēvam godu par svētā Dominika, kas pilns ar Kristus gaismu un sāli, pirms 800 gadiem iesākto darbu; darbu kalpošanā Evaņģēlijam, kas sludināts
ar vārdiem un dzīvi; darbu, kas ar Svētā Gara žēlastību palīdzēja tik daudziem vīriešiem un sievietēm nepazaudēties šajā pasaulīgās ziņkārības “karnevāla” vidū, bet
tieši pretēji izbaudīt veselīgas mācības garšu [spēku], Evaņģēlija garšu un kļūt par gaismu un sāli, labu darbu veicējiem... un patiesiem brāļiem un māsām, kuri godina
[slavē] Dievu un māca slavēt Dievu ar dzīves labajiem darbiem.
|